Zināšanas par tekstu jeb kas ir teksts?

Ne katra teikumu virkne ir teksts. Tradicionāli teksta lingvistikā izvirza 7 kritērijus, kuru ievērošana nosaka, ka mūsu priekšā ir teksts: pareizs gramatisko formu un struktūru lietojums, sakarīgs, loģisks domu izkārtojums, atpazīstama teksta funkcija, pareizs, lasītājam saprotams un pieņemams vides atspoguļojums, informatīvs saturs, izprotama attēlotā situācija un nosacīta teksta saistība ar citiem tekstiem.

Galvenie tekstu raksturojošie lielumi, kuri noteikti jāidentificē tulkotājam, iepazīstoties ar tulkojamo tekstu, ir šādi:

1. teksta funkcija - autors vēlas ar savu tekstu lasītāju vai nu informēt, vai pārliecināt, vai nodibināt un uzturēt kontaktu, vai uzsākt sadarbību vai arī iepazīstināt ar viņa tiesībām un pienākumiem utt.
2. teksta tēmatiskā struktūra – tās elementi: tēma un apakštēmas un to loģiskā saistība: aprakstoša (ziņās), skaidrojoša (zinātniskajos tekstos), argumentējoša (reklāmas tekstos) u.c.
3. teksta veids/tips – lietišķais teksts (ziņas laikrakstā, problēmraksts, intervija, līgums, darījumu vēstule, reklāmas teksts, informācijas buklets tūristiem, oficiāls apsveikums valsts svētkos, likums u.c.) vai daiļliteratūras žanrs.

Šādi iegūta un apkopota informācija par tulkojamo tekstu palīdzēs tulkotājam izveidot adekvātu tekstu mērķvalodā, ieskaitot vārdu un gramatisko formu un struktūru izvēli un stilu.

Tulkošanas stratēģija jeb kā atrast pareizo ceļu

Atkarībā no teksta tipa specifikas jāizvēlas tulkošanas stratēģija, piemēram, daudzi lietišķie teksti ir stingri normēti (piem., līgumi, likumi u.c. normatīvie akti), kuros lietojamie vārdi, izteicieni un gramatiskās formas nav brīvi variējamas, un tātad šādos gadījumos atšķirībā no daiļliteratūras tekstu tulkošanas brīva teksta interpretācija un radoša pieeja nav pieļaujama, bet jāievēro nozares specifika, terminoloģiska konsekvence, valodas skaidrība un teksta funkciju un stilu realizējošās leksikas, tai skaitā terminu ekvivalentu, un gramatisko formu lietojums. Lai nodrošinātu, piemēram, labu tiesību aktu tulkojuma kvalitāti, LR Tulkošanas un terminoloģijas centrs iesaka tulkotājiem savā darbā ievērot arī vairākus principus. Tie ir šādi:

• Veselā saprāta princips: Tulkojiet nevis teksta vārdus, bet tā jēgu. Ja jums rodas šaubas, pārbaudiet uzrakstīto.
• Ekonomijas princips: Ja grūti izšķirties par kādu tulkojuma variantu, izvēlieties īsāko.
• Mazākā ļaunuma princips: Ja nav iespējams ideāli labs tulkojuma variants, tad no vairākiem ne visai labiem risinājumiem izvēlieties to, kam salīdzinājumā ar citiem ir vairāk priekšrocību domas skaidrības ziņā.
• Analoģijas princips: Izmantojiet jau reiz izmantotus paraugus līdzīgu situāciju risināšanai.
• Apzinātas izvēles princips: Izdarot tulkojuma varianta izvēli, dariet to apzināti, ar pamatojumu. Neapzināta, nejauša izvēle nav profesionāla.
• Strukturēšanas princips: Pārbaudot tulkojumu, nosakiet prioritātes attiecībā uz pārbaudes aspektiem (saturs, stils. interpunkcija utt.).
• Koleģialitātes princips: Dalieties pieredzē un dodiet padomu kolēģiem.

Tas varētu būt interesanti. Vācu valoda mūsdienās aptver apmēram 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu, no tiem liela daļa ir anglicismi, un to skaitam ir tendence pieaugt. Ja šo vārdu skaitu vēl papildinām ar zinātnes, tehnikas un ekonomikas nozaru leksiku, tad kopējais apjoms pārsniegs vienu miljonu vārdu. Ir konstatēts, ka katru gadu vārdu skaits palielinās par vismaz 3500 jaunvārdiem. Protams, katra atsevišķa cilvēka vārdu krājums ir daudz mazāks par kopējo. Atrast cilvēku, kura pasīvajā vārdu krājumā būtu 50 000 vārdu, būs grūti. Aktīvi lietoti tiek vēl mazāk vārdu. Pieauguši cilvēki lieto caurmērā 6000 līdz 12 000 vārdu.

Zināšanas tulkošanas metodikā jeb tulkotāja rīcības programma

Tulkošanas metodika nosaka, ka ir jāprot atbildēt uz šādiem jautājumiem: ar ko sākt, kā rīkoties, ja vārdnīcas nesniedz atbildi, kā pārliecināties par tulkojuma pareizību šaubu gadījumos. Nepieciešamas arī prasmes lietot dažādus izziņas avotus - gan tipogrāfiskus izdevumus, gan elektroniskā formā: vārdnīcas, leksikonus, datu bāzes utml., kā arī iespējas, ko tulkotājam sniedz modernās tehnoloģijas.

Zināšanas tulkojamā nozarē jeb kādos jautājumos jāorientējas tulkam, tulkotājam

Zināšanas tulkojamajā nozarē un kultūru specifikas izpratne (Weltwissen) – tātad zināšanas, kuras tieši vai netieši ietekmē teksta izpratni. Tulkotājs juridisku tekstu pārtulkos labi tikai tad, ja orientēsies konkrētas ārvalsts, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Krievijas, un Latvijas tiesu sistēmā, tekstu par izglītību – ja būs iepazinies ar abu valstu izglītības sistēmām, un jebkurā gadījumā noderīgas būs zināšanas vēsturē, ģeogrāfijā, filozofijā, psiholoģijā, kultūras vēsturē, politikā u.c. zinātnes nozarēs, tehnoloģijā un sadzīves jomās.