Mūsdienu sabiedrībā daudziem cilvēkiem ir pārliecība, ka visi valodas līdzekļi ir lietojami jebkurā darbības sfērā, dzīves situācijā vai runas kontekstā. Diemžēl nevietā lietots vārds, izteiciens, situācijai neatbilstošs runas stils ne tikai maina vai rada nelabvēlīgu priekšstatu par cilvēku, bet arī var kļūt par nepatīkamu seku iemeslu runātāja/rakstītāja, piemēram, profesionālajā darbībā (klients atsakās no pakalpojuma, partneris noraida priekšlikumu sadarboties u. tml.). Iespējams, daudzi pat neaizdomājas, ka pēc cilvēka valodas, izteiksmes veida, stila var spriest par runātāja/rakstītāja neizglītotību.

Runāt un rakstīt pareizi un runāt un rakstīt labi – tās nereti ir divas atšķirīgas lietas. Ja pat cilvēkam šķiet, ka viņš brīvi pārvalda literāro valodu, ne vienmēr tā būs garantija, ka viņš lietos valodas līdzekļus atbilstoši runas situācijai vai kontekstam.

Lai sāktu tulkot, ir pilnībā jāpārvalda tā valoda, kurā tulkos; mūsu gadījumā – latviešu valodā. Jo dziļākas būs zināšanas par latviešu valodu, jo drošāk varēs justies, tulkojot no svešvalodas Latvijas Republikas valsts valodā.