Īpašu uzmanību prasa vārdi ar stilistisku vai emocionālu nokrāsu. Šādu vārdu izvēle un lietojums ir runas situācijas ierobežoti. Vārdi ar stilistisku vai emocionālu nokrāsu ir piemēroti tikai noteiktos apstākļos, piemēram, sarunvalodas vārdi neiederas oficiāla dokumenta tekstā, kā arī sarunās lietišķas tikšanās laikā. Ja iesniegumā darba devējam dokumenta autors rakstīs, ka man ir superīgs priekšlikums, kā ekonomēt amortizācijas izdevumus vai pirms pāris dienām es nahaļavu saņēmu dažus interesantus materiālus, ko mūsu redakcija varētu sekmīgi izmantot.., tad labākajā gadījumā par darbinieka izteiksmes veidu un stilu pasmaidīs vai neizpratnē paraustīs plecus. Cits piemērs. Oficiālu pārrunu nobeigumā kāds no to dalībniekiem norāda, ka viņš deg (nav vairs laika), jo jāsteidzas uz nākamo strelku (tikšanos) ar klientu, jo iepriekšējā bija pilnīgs čau (neveiksmīga, nedeva gaidītos rezultātus). Var mēģināt iztēloties pārrunu citu dalībnieku vai tulka reakciju, ja sacītais ir jāpārtulko pasākuma darba valodā.

Nereti jaunie tulki, tulkotāji vaicā: “Ko darīt, kā rīkoties, ja tulkojamā materiālā (neatkarīgi, vai tas ir mutvārdu formā, vai rakstu formā) ir lietoti sarunvalodas vārdi vai pat žargonismi?” Iespējamā atbilde. Nepieciešams noteikt, kādam stilam pieder runa vai teksts. Ja materiāls pieder, piemēram, zinātniskās vai lietišķās valodas stilam, sarunvalodas un žargonismu lietojums tajā nav vēlams vai pat pieļaujams.